Kukaiņi ir seškājaini posmkāju dzīvnieki, ar pasaulē vislielako sugu daudzveidību. Kukaiņu klasē apvienoti visi posmkāji, kuriem ir trīs pāri kāju. Kukaiņi ir sauszemes dzīvnieki, kas elpo ar trahejām. Vairākas kukaiņu grupas pielāgojušās dzīvei ūdenī, tomēr tikai dažu grupu kāpuri spēj uzņemt ūdenī izšķīdušo skābekli. Kukaiņi ir vienīgie bezmugurkaulnieki, kuri vairākums spēj lidot. Dažām augstāko kukaiņu grupām, piemēram, blusām un utīm, parazitārā dzīvesveida dēļ spārni ir izzuduši.

Kukaiņu ķermenis sastāv no trīs nodalījumiem — galvas, krūtīm un vēdera. Kukaiņi vairojas dzimumiski, dējot apaugļotas olas. Daudziem raksturīga arīvairošanās ar neapaugļotām olām, bet daži ir dzīvdzemdētāji- attīstās ar pārvēršanos.

Izšķir attīstību ar nepilnīgu pārvēršanos (t. i. no oliņas izšķiļas kāpurs, kas ir līdzīgs pieaugušajam īpatnim, tikai ir mazāks un viņam ir neattīstīti spārni) un attīstību ar pilnīgu pārvēršanos (t. i. attīstībā ir 4 stadijas — ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis īpatnis). Nepilnīga pārvēršanās raksturīga zemāk organizētiem kukaiņiem, piemēram, taisnspārņiem, spārēm, blaktīm.

NOZĪME DABĀ

Kukaiņiem ir ļoti liela nozīme dabā. Viņi ietilpst daudzu dzīvnieku barošanās ķēžu sastāvā. Gandrīz katrā mugurkaulnieku dzīvnieku klasē var atrast specializētus entomofāgus, t. i. dzīvniekus, kuri pārtiek no kukaiņiem, piemēram, daudzas putnu sugas. Kukaiņi, galvenokārt plēvspārņi, divspārņi un tauriņi, apputeksnē augus (Eiropā apmēram 30 % ziedaugu apputeksnē tieši kukaiņi). Viņi piedalās arī augsnes veidošanas procesos. Piemēram, termīti un skudras, tāpat kā daudzu citu kukaiņu kāpuri, kas dzīvo zemē, ar savām ejām uzirdina augsni, veicina tās labāku ventilāciju un ūdens apgādi un bagātina to ar trūdvielām.

No cilvēka interešu viedokļa kukaiņu darbībai var būt arī negatīvas sekas. Daudzas sugas ir bīstami lauksaimniecības un mežsaimniecības kaitēkļi, bet daļa arī cilvēka un dzīvnieku parazīti un slimību ierosinātāju pārnēsātāji.

Starp kukaiņiem pazīstamākie ir tauriņi, vaboles, mušas, skudras un bites.