Posmkāji ir tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus. Tas ir sugām visbagātākais un izplatītākais dzīvnieku tips. Posmkāju klasifikācija ir ļoti sarežģīta. Posmkāju ķermeni sedz hitīna apvalks, tas veido cietu ārējo skeletu.Posmainais ķermenis norāda uz posmkāju radniecību ar posmtārpiem. Posmkājiem ir visas orgānu sistēmas. Ūdenī mītošie posmkāji elpo ar žaunām, bet uz sauszemes dzīvojošie - ar trahejām vai plaušu maisiem. Raksturīgākā posmkāju uzbūves īpatnība ir posmots ķermenis un posmotas ekstremitātes. Evolūcijas gaitā posmiem saplūstot izveidojušies 3 ķermeņa nodalījumi – galva, krūtis un vēders. Uz posmu robežas ārējā skeleta plātnītes savieno mīksta plēvīte, tāpēc skelets netraucē kustības. Tomēr augot skelets apgrūtina, tāpēc periodiski tas tiek nomainīts (novilkšanās).Posmkāji ir izplatīti praktiski pa visu zemeslodi un tiem ir liela bioloģiska un ekoloģiska nozīme. Viņiem ir augsti attīstīti maņu orgāni – taustes, garšas, ožas, dzirdes, redzes un līdzsvara orgāni. Daudzu posmkāju, it īpaši kukaiņu, maņu orgāniem piemīt izcilas kairinājumu uztveršanas spējas. Kukaiņi, līdzās ar zīdītājiem un putniem ir dominējošā sauszemes dzīvnieku grupa. Uz Zemes ir vairāk kā 1 000 000 kukaiņu sugu. Zirnekļveidīgie un daudzkāji, kaut arī nav sasnieguši tādu daudzveidību, tomēr arī ir ļoti izplatīti. Un, beidzot, vēžveidīgie apdzīvo praktiski visus pasaules okeāna platuma grādus un dziļumus. Dažos reģionos vēžveidīgie ir dominējošā planktona sastāvdaļa.