Vēžveidīgie ir posmkāju tipa apakštips. Vairākums vēžveidīgo dzīvo brīvi ūdenī, daļa pārgājusi uz parazītisku dzīves veidu, daži mīt mitrās vietās uz sauszemes. Pasaulē ir ap 55 000 sugu, Latvijā virs 240 sugām.

Ārējā morfoloģija. Vēžveidīgajiem ir 2 pāri taustekļu un 3 pāri mutes orgānu. Pie visiem ķermeņa posmiem var būt ekstremitātes. Ķermenis posmains. Atbilstoši ķermeņa posmiem arī ārējais skelets dalīts posmos jeb segmentos. Katram posmam primāri l pāris ekstremitāšu. Abos ķermeņa galos l posms bez ekstremitātēm. Priekšējais posms vienmēr saaudzis ar nākamajiem galvas posmiem un nav atšķirams. Pakaļējais posms parasti labi attīstīts. Pārējos ķermeņa posmus apvieno 3 nodalījumos — galvā, krūtīs un vēderā. Galva sastāv no 5 posmiem. Bieži ar galvu saaug 1 vai vairāki nākamie posmi un izveido galvkrūtis. No galvas aizmugurējās malas bieži izaug ādas kroka, kas vairāk vai mazāk sedz ķermeni no augšas un sāniem. Pirmais ekstremitāšu pāris — pirmie taustekļi var būt visai dažādi izveidoti un izpildīt dažādas funkcijas. Pārējās ekstremitātes izveidotas pēc vienota plāna kā šķeltkājas, kas sekundāri var ļoti pārveidoties. Pie šķeltkājām pieder vispirms 4 nākamie galvas ekstremitāšu pāri, kas atrodas pie 2.—5. posma. Uz 2. posma ir antenas jeb otrie taustekļi, pie 3.—5. posma mutes orgāni: augšžokļi, pirmie apakšžokļi, otrie apakšžokļi. Seko krūškājas un vēderkājas. Ja pirmie 3 krūškāju pāri (galvenokārt augstākajiem vēžiem) pārveidojušies un noder barības iegūšanai vai apstrādāšanai, tad tās sauc par žokļkājām. Krūškājas, kas atrodas aiz žokļkājām, noder galvenokārt kustībām, un tās sauc par ejkājām, peldkājām vai pereiopodiem. Vēderkāju pēdējie pāri reizēm atšķiras no iepriekšējiem, un tad tās sauc par lēcējkājām jeb uropodiem.

Vēžveidīgo nozīme dabā ir ārkārtīgi liela. Savairojušies neskaitāmā vairumā saldūdens baseinos, Vissīkākie vēžveidīgie, pirmām kārtām zarūsaiņi un airkāji, ir zivju galvenā barība. Tikpat nozīmīgi zivju barībā kā zarūsaiņi ir augstākie vēžveidīgie, kas pieder pie sānpeldu un šķeltkāju kārtām. Šķeltkāji salasās milzīgos baros, apklādami no vienas vietas visu ūdens virsmu, kas tad izskatās balta kā piens. Šādās masās tie ir parasta barība citiem dzīvniekiem, it sevišķi vaļveidīgajiem, kas tos norij milzīgā daudzumā. Lielos vēžveidīgos — desmitkājus izmanto pārtikā arī cilvēks. Krievijā plaši pazīstami konservi, kurus izgatavo no milzu Kamčatkas krabja, kas pieder pie vēžiem. Konserviem izmanto garās ejkājas un spīles. Rietumeiropā, sevišķi Norvēģijā un Anglijā, tāda pati nozīme ir omāram, kurus ne vien rūpnieciski zvejo, bet arī audzē. Garneles arī ir rūpnieciski objekti. Kontinentālajos ūdeņos gandrīz visās pasaules daļās iegūst pārtikai noderīgos upes vēžus Astacus. Savukārt, saimnieciski kaitīgs ir Ķīnas krabis kas Eiropā ievazāts no Tālajiem Austrumiem. Tas erodē upju krastus, plosa tīklus un ēd zivis.